Velta Sniķere

Spread the love

BIOGRĀFIJA

Dzejniece. Dzimusi 1920. gadā Veļikije Lūkos, Krievijā. Līdz 1944. gadam studējusi filozofiju Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultātē. 1944. gadā emigrējusi uz Austriju, no 1946. gada dzīvo Anglijā, Londonā. Trimdas PEN kluba Londonas nodaļas ilggadēja prezidente, Latvijas PEN kluba biedre un delegāte daudzos starptautiskos kongresos; propagandējusi latviešu literatūru. 50. gados apguvusi indiešu dejas mākslu un Austrumu filozofiju, vēlāk organizējusi un vadījusi jogas skolotāju kursus Anglijā.
Pirmā publikācija – dzejoļu kopa laikraksta „Tēvija” pielikumā „Zīle” 1941. gada 29. augustā. Izdoti vairāki dzejoļu krājumi. Rakstījusi dzeju arī angļu valodā. Publicējusi darbus arī periodikā.
V. Sniķeres dzeja sakņojas maģijas un simbola poētikā, dažkārt tuvinoties sirreālistiskam izteiksmes veidam, taču saglabājot saikni ar dažādu tautu arhetipisko un mītisko pasaules izjūtu un tēlainību. V. Sniķeres dzejas centrālā tēma – cilvēka spēja atklāt pasaules un dabas dziļāko metafizisko nozīmi un iekļauties kosmiskā ritējumā. Dzejoļiem lakonisks, piesātināts spriegums. V. Sniķere tulkojusi latviešu valodā R.M. Rilkes, I. Jelineka, Č. Miloša dzeju, bet angļu valodā – Z. Lazdas un Andreja Eglīša dzeju.

Back to Top