Pēteris Pētersons (1923 – 1998)

Spread the love

BIOGRĀFIJA

Dramaturgs, režisors, teātra kritiķis un drāmas teorētiķis, tulkotājs, publicists un sabiedrisks darbinieks. Savas universalitātes un talanta daudzveidības dēļ nereti dēvēts par „cilvēku – teātri”. Latviešu poētiskā teātra izveidotājs un joprojām spilgtākais pārstāvis.
Dzimis 1923. gadā dramaturga Jūlija Pētersona ģimenē, tādēļ kopš bērnības cieši saistīts ar Latvijas literātu un teatrāļu vidi. Mācījies Rīgas Franču licejā un Nacionālā teātra aktieru kursos (1943). Otrā pasaules kara beigas sagaidījis „Kurzemes katlā”, šo savas dzīves periodu vēlāk izmantojot kā vielu lugai „Tikai muzikants”. Pēc kara sāk strādāt Dailes teātrī, ar ko ir cieši saistīts turpmākos 25 gadus, sākotnēji kā aktieris, pēc tam kā režisors un no 1964. līdz 1971. gadam kā galvenais režisors. Dailes teātrī ar dzejas izrādi – I. Ziedoņa „Motocikls” – aizsāk paša izveidotu, novatorisku poētiskā teātra estētiku. No 1972. gada līdz pat nāvei 1998. gadā regulāri iestudējis izrādes dažādos Latvijas teātros, vislielākos panākumus sasniedzot ar A. Čaka poēmas „Spēlē, Spēlmani!” uzvedumu Jaunatnes teātrī 1972. gadā.
Dramaturģijā debitējis 1947. gadā ar lugu „Cilvēks oktobra vējā”, bet atzinību iegūst ar pirmo lugu dzejā „Man trīsdesmit gadu” (1962). Turpmākajā dramaturga daiļradē rakstījis tikai dzejas drāmas par radošas personības, mākslinieka likteni un pats tās iestudējis dažādos teātros. Tulkojis lugas un teorētiskus rakstus no franču u.c. valodām. Kopš 1947. gada regulāri rakstījis arī teātra recenzijas un drāmas teorijas un tehnikai veltītus apcerējumus, kuru lielākā daļa apkopoti krājumos „Darbības māksla” (1978) un „Drāma kā kritērijs” (1987). Teorētiskos darbus parakstījis arī ar pseidonīmu J. Runcis.
Visu mūžu bijis aktīva, polemizēt un oponētkāra personība, tādēļ mūža beigās rosīgi iesaistījies sabiedriskos pienākumos: bijis Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs (1993–1998) un Starptautiskā Teātra institūta Latvijas centra vadītājs (1994–1998).

Pēteris Pētersons kopā ar dzīvesbiedri Eleonoru Pētersoni iet bojā autokatastrofā 1998. gada 9. oktobra naktī.

Back to Top