Žurnāla

Spread the love

Žurnāla „Karogs” marta numurs

Žurnāla ievadesejā “Starp rītdienu un nākotni – šodiena” Inta Kārkliņa, rakstīdama par sabiedriskās un kultūrdzīves reālijām, apcer sentenci “mēs dzīvojam rītdienai”.

“Tekstu” sadaļā Nobela prēmijas laureāts Semjuels Bekets – īru rakstnieka pirmā romāna “Mērfijs” fragmentu tulkojusi Ieva Kolmane. Juris Kronbergs piedāvā lasītājiem savus jaunākos “Divpadsmit dzejoļus”. Amerikāņu rakstnieces, 2007. g. Prozas lasījumu viešņas Džīnas Oksneres stāstu “Ūdens elēģija” latviskojis Jānis Elsbergs. Valdas Salmiņas atdzejojumā publicējam armēņu dzejnieces un publicistes Marinē Petrosjanas darbu “Haika krastos”, ko pati autore nodēvējusi par mutvārdu epu. Guntis Berelis turpina rakstīt par Armēnijas ceļojuma iespaidiem, šoreiz nekādi nespēdams tikt pie skaidrības – kur īsti viņš nonācis, Eiropā vai Āzijā.

“Skata” sadaļa veltīta mūžsenajam jautājumam – “vai iespējams kādu iemācīt rakstīt?”, pievēršoties arī Literārās Akadēmijas realitātēm. Par rakstītmācīšanos raksta Ronalds Briedis, Laima Muktupāvela un Māris Bērziņš, par to pašu apaļā galda sarunā “Mācīties mācīt mācīties” Gunta Bereļa vadībā spriež Pauls Bankovskis, Aivars Eipurs un Arvis Kolmanis. Rakstnieka personībai un rakstniecībai veltītas Literārās Akadēmijas 2007. gada prozas meistardarbnīcas absolventu esejas, publicējam arī viņu sarakstīto īsprozu.

Nupat pabeigta Čaka “Kopoto rakstu” izdošana. To veidotājs un komentētājs Valdis Rūmnieks stāsta par dažām šā darba īpatnībām un interesantiem atgadījumiem. Cita starpā var uzzināt par joprojām neatrasto čemodānu, kas pilns ar Čaka manuskriptiem. Vēsturnieks Arnis Kluinis turpina stāstījumu par latviešu literatūras piedzīvojumiem Pirmā pasaules kara laikā un pirmajos neatkarīgās Latvijas gados. Šoreiz apcerē “Latviešu kara laimes literārais greznojums” – lai arī karš visiem tā dalībniekiem allaž ir smaga traģēdija, paradoksālā kārtā izrādījās, ka Latvijai Pirmais pasaules karš darījis vairāk laba nekā slikta. Vēl – recenzijas par grāmatām: Jāņa Einfelda romānu “Palaidnis”, Ievas Čaklās atmiņu grāmatu “bet – debesīs iesiets mezgls”, Tāļa Vaidara “Romāniem” un Olafa Seviško “Caur ērkšķiem līdzās zvaigznēm”.

“Apskatā” – intervija ar LNB Bērnu literatūras centra vadītāju Silviju Tretjakovu, ziņas par literārās dzīves notikumiem tepat, pie mums, Lietuvā, Igaunijā un pasaulē. Vladimirs Kaijaks stāsta, ko lasa, bet Guntis Berelis vērtē Birutas Gudriķes pēdējo grāmatu “Andrievs Niedra – rakstnieks un mācītājs” un kādreizējā Itālijas vēstnieka Rīgā Mauricio Lo Re darbu “Filipo Pauluči. Itālis, kas valdīja Rīgā”.

Informāciju sagatavojusi žurnāla redakcija

Žurnāla „Karogs” februāra numurā lasiet

“Karogs” krievu rokās vai krievi “Karoga” rokās? Jautājums nav bez pamata, jo “Karoga” februāra numurs lielākoties veltīts krievu mūsdienu literatūrai – saistībā ar februāra beigās iecerētajiem Baltijas grāmatu svētkiem, kuros krievu literatūru reprezentēs plaša un iespaidīga programma, tostarp būs iespējams sastapt lielāko daļu no šajā “Karogā” publicētajiem rakstniekiem.

Numura ievadesejā “Par robežām un literatūru” Arvis Kolmanis apcer problēmu par to, ka mūsdienu krievu literatūra Latvijā praktiski nav zināma, kaut arī patlaban literatūra Krievijā murd un mutuļo kā reti kad.

Dzejnieks, kritiķis, antīkās literatūras atdzejotājs un izdevējs Maksims Ameļins apcerē “Mūsdienu krievu dzejas ainava: skats no iekšpuses” mēģina iepazīstināt ar pašreizējo situāciju krievu dzejā, gan atzīdams, ka viena cilvēka acīm tā nav pārskatāma un tālab ņemdams palīgā daudzu citu kritiķu izteikumus un secinājumus. Dzejnieku vecāko paaudzi reprezentē “dzīvie klasiķi” Inna Lisņanska un Oļegs Čuhoncevs, par kuru viņa tekstu atdzejotājs Pēters Brūveris apgalvo, ka viena Čuhonceva dzejoļa latviskošanai nepieciešams vismaz pusgads darba. Vidējo paaudzi pārstāv Irina Jermakova, Sergejs Zavjalovs, Dmitrijs Vodeņņikovs, Maksims Ameļins, visjaunāko – Anna Russ.

Jeļena Šubina iepazīstina ar pašreizējās krievu prozas spēcīgākajām personībām. Ir lasāms kādreizējā disidenta, pašreiz klasiķa Vasilija Aksjonova atmiņu stāsts “Acs pierē”. Dmitrijs Bikovs modelē gluži amizantu situāciju – kas notiktu, ja krievu armijā parādītos gluži reāls Kristus, kuru, protams, neviens neuzskatītu par Kristu. Līdzīga ievirze Oļega Pavlova stāstam “Gadsimta beigas”: Ziemsvētku naktī slimnīcā vientulībā mirst kāds mīklains bomzis. Alekseja Varlamova “Slāvu filmu naktī”, krievi, atrazdamies Ģentē, prāto par slāvu dvēseles mūžīgo ķibeli – kāpēc krievi domā, ka viņus neviens nemīl? Vēl – intelektuāļa Mihaila Šiškina “Wilkommen in Z”, Aleksandra Kabakova mūsdienīgā pasaka “Ļauna mīlestība”, Andreja Gelasimova jaunās māmiņas bēdu stāsts “Žanna”, jautrā anarhista Jevgeņija Popova ironiskais stāsts “Melni mīksti zābaki ar “lipeņiem””, Zahara Priļepina “Baltais kvadrāts”, kas ir daudz drūmāks par Maļeviča “Melno kvadrātu”, kādreizējā rīdzinieka Andreja Ļevkina “Vasara, trīsdesmit pirmais augusts”, kurā Šerloks Holmss dzīvo Rīgā, Jaunielā, kur savulaik uzņēma filmu “Šerloks Holmss un doktors Vatsons”.

“Apskata” sadaļā publicēta intervija ar Valsts valodas centra direktoru, filoloģijas zinātņu doktoru Agri Timušku. Viņš iepazīstina ar centra pamatfunkcijām un reālo ikdienas darbu, pildot savu galveno pienākumu – sargāt latviešu valodu.

Publicēts arī Merta Veljataga (Igaunija) pētījums “Igauņu lielā romāna gaidās”. Tajā autors, daudzpusīgi izanalizējot kopējo literatūras ainu, analizē arī redzamāko Igaunijas rakstnieku (piem., Tenu Ennepalu, Pētera Sautera, Jāna Kaplinska u.c.) daiļradi. Stāstām par literārās dzīves notikumiem Latvijā, kaimiņvalstīs un pasaulē.

Informāciju sagatavojusi žurnāla redakcija

Aicina piedalīties latviešu literatūrai veltītos pasākumos Annabergā

No 29. februāra līdz 2. martam Annabergā, Bonnā (Vācija) pulcēsies latviešu literatūras interesenti, lai runātu par tematu „Vadoņi un dzejnieki”.

Par Eduarda Virzas, Aleksandra Čaka, Mirdzas Ķempes un citu rakstnieku dzīvi un daiļradi stāstīs dzejnieki Uldis Bērziņš un Jānis Rokpelnis, kā arī Austris Grasis, Laima Urdze un Andrejs Urdze. 1. martā visi pasākuma dalībnieki varēs iesaistīties dzejas un dziesmu vakarā.

Dalības maksa visām dienām (iekļauti uzturēšanās un ēdināšanas izdevumi): 60 eiro, studentiem – 20 eiro.

Pieteikšanās termiņš: 24. februāris

Iznācis žurnāla „Karogs” 2008. gada 1. numurs

„Tekstos” 2007. gada Prozas lasījumu varonis Māris Mikulāns ar stāstu „Ceļotskumja”, kas saņēma lasījumu galveno balvu. Ēriks Lanss darbā „Pasaka naivisma žanrā” prozas teksta plūdumu darījis savdabīgāku, izmantojot tīri dzejiskus paņēmienus. Vēl no prozas publicējam gluži svaiga Ingas Žoludes romāna „Silta zeme” fragmentus – tāda, lūk, dzīve Parīzē.

Krievu valodā rakstošā dzejnieka Sergeja Moreino dzejoļu kopu „Redzamā pasaule” atdzejojusi Maira Asare. Publicējam arī Pētera Draguna, Andra Zeibota un Andra Ogriņa dzeju. Savukārt jaunajai dzejniecei Justīnei Kļavai pirmā publikācija – ar trāpīgi izvēlētu nosaukumu „Pusaudzes dziesmas” („Es dziedāju zeku dziesmas / Un kritu mietpilsoņiem uz nerviem”).

Guntis Berelis turpina iepriekšējā numurā sākto Armēnijas ceļojuma stāstu „Pasaules sākums un centrs”. Šoreiz patiešām viņam izdodas aizkļūt līdz pašiem eiropeiskās civilizācijas pirmsākumiem – septiņus gadu tūkstošus senajai Karahunčas akmens observatorijai un apmēram tikpat vecajiem Uhtasaras klinšu zīmējumiem.

„Rakstos” literatūrkritiķe Austra Gaigala apcerē „Jura Kunnosa poētika: modernisma iezīmes” ieskicē Kunnosa dzejas teritorijas robežas XX gadsimta dzejas virzienu kartē, nonākdama pie secinājuma, ka, lai arī Kunnosa dzeja īsti nav pieskaitāma nevienam literārajam virzienam, tomēr to pēdas viņa tekstos samanāmas itin skaidri. Literatūrvēsturniece Māra Grudule rakstā „Skaitļu simbolika latviešu dzejā” stāsta par līdz šim praktiski nezināmu tēmu – nedaudzajām latviešu dzejas hronogrammām (tekstiem, kuros ietverti ar burtiem apzīmēti gadskaitļi). Taču līdz pavisam pārsteidzošiem secinājumiem autore nonāk, rēķinot burtu skaitu kādā Raiņa dzejolī. Vēsturnieks Arnis Kluinis turpina stāstu par latviešu literatūru Pirmā pasaules kara un Latvijas valsts tapšanas laikā. Šoreiz – apcere „Valsts tapšana kā neprāta spēku pārbaude”, kurā autors dažu rakstnieku gaišās idejas konfrontē ar skarbo realitāti. Lasāma Imanta Belogrīva intervija ar fantastikas žanra klasiķi Hariju Harisonu In Ourselves We Trust . Rakstnieks un dakteris Jānis Liepiņš esejā „Mākslas oāze zinātnes tuksnesī” atceras jaunības gadu saskarsmi ar dažām mākslas parādībām provinces kultūras dzīvē. Vēl – recenzijas par jaunākajām grāmatām: Mincenhofa „Par vijolēm un citiem zvēriem”, Ingmāras Balodes „Ledenēm, ar kurām var sagriezt mēli”, krievu rakstnieka Jevgēņija Griškoveca romāna „Krekls” tulkojumu.

“Apskatā” saruna ar literatūrzinātnieci un akadēmiķi Janīnu Kursīti – par aizvadītā gada darbiem un ceļiem. Lasāms arī izvērsts atskats uz Prozas lasījumiem un citiem pasākumiem gan tepat Latvijā, gan tuvākās un tālākās zemēs. Inese Zandere stāsta, ko lasa, Berelis vērtē Arņa Terzena svaigāko romānu “Tukšums ir un vārdi” un Lūcijas Ķuzānes grāmatu “Aleksandrs. Dzejnieks un viņa laiks” par Aleksandru Pelēci.

Informāciju sagatavojusi žurnāla redakcija

„Karogs” decembrī

Guntis Berelis numura ievadesejā “Dāvana Ziemsvētkos – pašam sev”, apcerēdams Ziemsvētku apmātību ar dāvināšanu, izvēlas, ar ko viņš apdāvinās pats sevi, turklāt sīki un pamatīgi apraksta arī iecerētās dāvanas jēgu un sūtību.

“Tekstu” sadaļā Dzintara Soduma romāna “Viņpuse” fragmenti – izceļotāja atmiņas, lakoniski un spilgti dzīves zibšņi, domugraudi, ieraksti dienasgrāmatā (“Latvijas likumdošana iet kā piedzēris cilvēks. [..] Ljā notiek dažādu kultūru un civilizāciju sadursmes. Tās ir tik spēcīgas, ka traucē Ljai būt politiski vienotai valstij. [..] Man Zviedrijā bija jāuzmanās, lai no latviska es kļūtu godīgs cilvēks.”).

Savus jaunākos dzejoļus lasītājam piedāvā trīs latviešu poēti, katram savs pasaules skatījums un pieredze: Edvīns Raups (“Nāk rudens manī / Mikliem soļiem lejup / Kā zemes augu / Apgrēcības smārds, / Un vējā lokās / Mana galotnīte / Kā mazliet apbružāts – / Bet Dieva vārds…”), Eduards Aivars (“Jūtos kā zaglis, kas sievietei iebāž roku krūtī un izvelk ārā pašas sirdi”) un Elīna Bākule (“Es esmu aptinusies / Cik brīvas ir rokas / Uz kakla”).

Lasāms arī Gunta Bereļa ceļojuma apraksta “Pasaules sākums un centrs” sākums, kur autors stāsta, kā uzkāpis Armēnijas augstākajā virsotnē Aragacā, bet lejupejot pabijis pie tūkstošgadīgā Amberda cietokšņa.

“Skata” sadaļā Ziemassvētku gabali, ko sarakstījuši visdažādāko paaudžu latviešu literāti. Artis Svece rakņājas naratīva pirmsākumos – “Ziemassvētku stāsts: fragmentāra literāra hronoloģija”. Publicējam Agneses Krivades , Māra Salēja un Eduarda Aivara dzejoļus, arī Kristas Burānes , Māras Svīres , Skaidrītes Kaldupes , Kristīnes Ulbergas , Daces Šteinbergas un Ievas Plūmes prozu – tik daudzi un dažādi Ziemassvētki.

“Rakstos” literatūrvēsturniece Līvija Volkova intervijā stāsta par mūža darbu pie milzīgās monogrāfijas “Blaumaņa zelts”, ko drīzumā izdos “Karogs”. Vēsturnieks Arnis Kluinis turpina rakstu sēriju par Pirmā pasaules kara un Latvijas valsts dibināšanas laikposma atbalsīm latviešu literatūrā. Šoreiz esejas “Svētais Pēteris Latvijas namdurvīs” uzmanības centrā ir rakstnieku attiecības ar politiķu sludinātajām un arī īstenotajām varmācības un terora idejām. Savukārt Gundega Grīnuma pielikusi punktu traģikomiskajam literatūrvēsturiskajam eposam par Raiņa un Aspazijas pieminekļa celtniecību Kastaņolā. Apcerē “”Mēs ar visu mūsu pagātni” un pieminekļa augšāmcelšanās Kastaņolā” autore stāsta, kā piemineklis beidzot tiek uzcelts, taču daudzi neatbildēti un droši vien arī neatbildami jautājumi joprojām palikuši. Aivars Eipurs recenzē Leona Brieža atdzejoto Eudžēnio Montāles krājumu “Cilvēki ar murdiem”, Rihards Bražinskis un Anna Millere – Ilmāra Šlāpina dzejoļu krājumu “Karmabandha”, Rihards Bražinskis apcer arī Ingas Gailes dzejoļu krājumu “Kūku Marija”.

“Apskatā” – saruna ar decembra jubilāri, literatūrzinātnieci, folkloristi un Latvijas Valsts eksprezidenti Vairu Vīķi-Freibergu , kas bērnudienās lasīt mācījusies no ābeces (“Tā nu es “lasu”, bet omamma saka: – Tu taču to grāmatu turi otrādi!”) un kopš tā laika dzīvojusi mūžīgā lasīšanas badā. Par pēdējā laikā iepazītajām, pašaprāt, saistošākajām grāmatām stāsta Arturs Heniņš . Ziņas par novembra konferencēm, izstādēm, sarīkojumiem, grāmatām, literārajām norisēm kaimiņos un tālākās zemēs.

Informāciju sagatavojusi žurnāla redakcija

Karogs nr. 11

„Tālbraucēji vilcieni ir šķīstītava, bet, kā zināms, šķīstītavā var nokļūt tikai pēc nāves. Pirms iekāpsi vilcienā, tev jānomirst”, raksta Arvis Kolmanis žurnāla ievadesejā Kazas uz Ņevas prospekta , apcerot ceļojumu kā pārvietošanos no vienas realitātes citā.

Tekstu sadaļā Jāņa Elsberga dziļi personisku motīvu caurvīts dzejojums Tong-len – „ieelpoju bailes, ka nepietiks elpas miesai un dvēselei, / ka stiprāks izrādīsies (un mūžīgi mūžos ir) nedrošības un nāves pakts”. Publicējam fragmentus no Noras Ikstenas topošās grāmatas Esamība.Regīna Ezera („…pat tie, kas ir svēti pārliecināti, ka literatūrā visam jābūt ņemtam no dzīves, uzreiz jūtas sašutuši, tiklīdz kaut kas ņemts no viņu dzīves, – ja vien tie nav nule no ķīmiskās tīrīšanas pārnesti eņģeļa spārni.”), arī Agra Alondera dzejoļus Vispār jau man patīk mīlas lirika . Jāņa Einfelda garstāstā Bābeles baznīca atainotie notikumi norisinās Latvijas laukos apmēram pirms pāris gadsimtiem, Einfelds, kā parasti, ar vieglu roku apgriež kājām gaisā visas realitātes, par kurām vien iedomājies uzrakstīt – šoreiz par latviešu zemniekiem, revolucionāriem-nihilistiem, asinskāriem baznīckalpiem un pirātu Dreiku.

Skats veltīts vēl nebijušam notikumam Latvijas literārajā dzīvē – projektam ar nosaukumu Hiperteksts , kurā piedalās 28 latviešu mūsdienu literāti, katrs ar savu oriģinālminiatūru, vienlaikus uzrakstot arī turpinājumu cita autora darba fragmentam. Visus šos tekstus datorprogramma apvienos daudzfunkcionālā tekstu korpusā interneta vidē, lasītājam (ceļotājam) dodot iespēju brīvi pārvietoties pa tekstu izklājumu un pēc sava prāta kombinēt dažādu autoru darbu elementus, veidojot pašam savu tekstu. Haralds Matulis rakstā Ievads hipertekstā iepazīstina ar projektu un izklāsta tā būtību. Dažādu autoru hipertekstam rakstītos darbus analizē un salīdzina Ieva Šakina rakstā Stilizācijas un koprakstīšana . Projektam iesūtītos darbus un tehniskos paņēmienus, ar kādiem teksti tiek transformēti hipertekstā, apskata arī Dainis Leinerts un Haralds Matulis. Kā viens no projekta tekstu piemēriem žurnālā publicēts Annas Akmentiņas oriģinālteksts GOROD NO LOVE un tā transformācija „mutanttekstā” (Akmentiņa, Kolmanis, Žolude). Hiperteksta līdziniekiem pasaules rakstniecībā veltīti Haralda Matuļa ( Hese un hipermediālā valoda ), Ingas Žoludes ( Māksla ir hiperaizraujošs laika kavēklis: dadaisti un sirreālisti ), Lāsmas Grants ( Īsas piezīmes par hiperteksta idejām Borhesa stāstos ) un Ievas Šakinas ( Milorada Paviča Hazāru vārdnīca ) raksti. Skatu noslēdz hiperteksta projekta īstenotāju saraksts.

Vēsturnieks Arnis Kluinis turpina rakstu sēriju par norisēm latviešu literatūrā Pirmā pasaules kara laikā. Apcerē Tiesāšanās kā noziegums autors ielūkojas 1917.–1919. gadā, laikposmā, kad Rainis teorētiski un metaforiski dzina naglas Hindenburgam pakaļā, Pēteris Stučka propagandēja ķīlnieku masveida apšaušanu, bet citi latviešu rakstnieki, neko daudz nesatraucoties par iespējamo nogalināto skaitu, aizrautīgi apdziedāja vecās pasaules sagraušanu.

Savukārt literatūrvēsturniece Gundega Grīnuma turpina traģikomisko eposu par Raiņa pieminekļa celšanu Lugānā. 1965. gadā sakarā ar Raiņa simtgades jubileju intrigās iesaistās jauni spēlētāji – PSRS čekisti, kas savā īpašumā cer iegūt tiesības uz Raiņa piemiņu.

Dzejnieces Velgas Kriles dramaturģija pagaidām nav publicēta un lasītājam ir tikpat kā nezināma. Ieskatu dažu Velgas Kriles lugu tematikā un tapšanā sniedz viņas māsas Antras Kriles atmiņu stāstījums Stepans Razins, Nebukadnecars un Velga Krile .

Sandra Ratniece recenzē Rūtas Skujiņas divsējumu darbu izlasi Uz Dieva plaukstas un Kuģi, kas neatgriežas , bet Austra Gaigala – Jura Zvirgzdiņa stāstu bērniem Konteineru meitene Rudīte .

Apskatā Guntis Berelis vērtē Jurim Kunnosam veltīto izdevumu Dzejoļi 1995–1999 un par Juri Kunnosu un Aleksandra Tauriņa savdabīgo dēku grāmatu Avantūristi . Dabūjam zināt arī jaunumus Latvijas un pasaules literārajā vidē.

Back to Top