Ievadā Ieva Kolmane apcer “Karoga” situāciju gadu mijas priekšvakarā un – plašāk – literārās periodikas vietu kuras katras nacionālas rakstniecības kopainā.
“Tekstos” Aivara Neibarta dzejoļi – dzejniekam šomēnes būtu apritējuši septiņdesmit. Arvis Kolmanis intervē vācu valodā rakstošo gruzīnu izcelsmes rakstnieku Levanu Beridzi, kas piedalās š.g. Prozas lasījumu pasākumos, viņa stāstu “Dienas varonis” latviskojis Valdis Bisenieks. No latviešu prozas šoreiz Pētera Pūrīša topošā romāna “Dr. Ausmoņa klīnika” fragments, Ievas Plūmes stāsti “Budisms +” un “Mērfija meklējumos” no cikla “Rēzus” un Andras Manfeldes atmiņu tēlojums “Zemnīcas bērni”. Jaunākos dzejoļus piedāvā Kārlis Vērdiņš, bet Leons Briedis savu sešdesmitgadi atzīmē ar dzejas kopu “Mijkrēšļa rokraksts”. Vēl publicēti liepājnieces Sandras Vensko, jauno autoru Artūra Lūša un Justīnes Janpaules dzejoļi, arī Moldovā dzīvojošā rumāņu dzejnieka Leo Butnaru darbi Leona Brieža atdzejojumā.
Visiem zināms, ka padomju laikā literatūrā valdīja Glavļits un cenzūra. Taču ļoti maz ir pētīts, kas tieši no tekstiem svītrots, kādu iemeslu dēļ un, galu galā, cik spēcīgs bijis pašu autoru “iekšējais cenzors”. Tieši par šīm problēmām runā cenzūras vēstures pētniece Aina Štrāle rakstā “Cenzora sarkanais zīmulis un Visvalža Lāma romāns “Nemierā dunošā pilsēta””, kur sīki analizēts, kā cenzūra krietni apcirpusi Visvalža Lāma romānu (1957) un kāpēc no romāna pagaisuši ne tikai padomju represiju pieminējumi vai Brīvības pieminekļa apraksts, bet arī sociālismu slavinošas deklarācijas. Literatūrvēsturniece Eva Eglāja-Kristsone rakstā “Tikšanās pie cauruma dzelzs priekškarā” noslēdz stāstījumu par kultūras sakariem starp trimdu un Latviju padomju laikos, šoreiz galvenokārt pievērsdamās septiņdesmito un astoņdesmito gadu laikposmam. Vēsturnieks Arnis Kluinis rakstā “Garīgās un laicīgās dimensijas Latgales iekļaušanai Latvijā”, meklēdams latviešu nacionālās pašapziņas pirmsākumus, pievēršas luterāņu un katoļu konfliktiem XX gadsimta sākuma Latgalē. Dzejnieks Kārlis Vērdiņš recenzē divu ļoti atšķirīgu prozistu darbus – Noras Ikstenas “Amour fou” un igauņa Andrusa Kivirehka “Rijkuri jeb Novembri”, abos uztaustīdams negaidītas paralēles. Ieva Plūme recenzē Jāņa Einfelda īsprozas grāmatu “Meļu dzīres”, savukārt Austra Gaigala – Ievas Plūmes pusaudžu lasāmgabalu “Tauriņpasaule”. Anna Millere analizē Mairas Asares prozas grāmatu “Sieviešu zona”, dzejnieki Anna Auziņa un Artis Ostups – kolēģa Arvja Vigula debijas dzejas krājumu “Istaba”, Anda Kuduma – liepājnieka Jāņa Hvoinska debiju “lietus pār kanālu e”, par ko raksta arī Aivars Eipurs, pie viena pateikdams arī kādu vārdu par citas ārpus metropoles dzīvojošas dzejnieces Lailas Ikases pirmo krājumu “Zvaigznes un spārītes”. Sakarā ar Knuta Hamsuna gadu – Ingrīdas Kupšānes raksts “Hamsuns un Janovskis”, kurā meklētas Hamsuna iespaidu pēdas Gunara Janovska prozā.
“Apskata” sadaļā publicēta intervija ar LZA Terminoloģijas komisijas priekšsēdētāju Valentīnu Skujiņu. Tieši viņa atgādina, ka šogad, reizē ar citu svarīgu Latvijas institūciju jubilejām, 90. dzimšanas dienu sagaidījusi arī Terminoloģijas komisija. Tai dibinoties, Zinātņu akadēmijas vēl nebija, taču 1919. gadā Izglītības ministrijas paspārnē tika izveidota Latviešu terminoloģijas un pareizrakstības komisija. Kā tolaik, tā tagad komisijas pamatuzdevums nav mainījies, un tas ir: rūpes par latviešu valodas labskanību.
Tāpat informējam par literārās dzīves jaunumiem Latvijā, par rakstniecības aktualitātēm Igaunijā, Lietuvā un pasaulē un iepazīstinām ar jaunākajām grāmatām.