––BIOGRĀFIJA
Dzejnieks. Jānis Ziemeļnieks (īst.v. Jānis Krauklis) dzimis 1897. gadā. Miris 1930. gadā Rīgā. Apbedīts Meža kapos.
Nesekmīgi mēģinājis apgūt kurpnieka un aptiekāra darbu. 1914. gada beigās sācis strādāt par fotogrāfa mācekli Dāvja Spundes darbnīcā Strenčos, bet no 1915. līdz 1918. gadam strādājis par fotogrāfu.
Paralēli fotogrāfa darbam sācis intensīvi rakstīt dzejoļus. 1916. gada septembrī laikrakstā “Dzimtenes Vēstnesis” ar pseidonīmu „Ziemeļnieks”, kuru izdomājis laikraksta redaktors Āronu Matīss, tika nodrukāts viņa pirmais dzejolis “Vai tiešām es tik ļauns?”
1916. gadā smagas nieru slimības dēļ ārsts izrakstījis pirmo opija devu. Kopš tā laika atkarība no narkotikām pamazām tuvina J. Ziemeļnieku pāragrajai nāvei.
1920. gadā sācis dzīvot Rīgā. Tajā pašā gadā kā eksternis pabeidzis vidusskolu. Strādājis Izglītības ministrijas Mākslas departamentā, Latvju rakstniecības un žurnālistu arodbiedrībā. Laikā no 1925. līdz 1930. gadam bijis redakcijas loceklis laikrakstā “Jaunākās Ziņas” un žurnālā “Atpūta”.
Par dzejoļu krājumu „Naktis” saņēmis Kultūras fonda balvu (1929).
Jāņa Ziemeļnieka nozīmīgākā daiļrades daļa ir lirika. J. Ziemeļnieks ir romantiskās dzejas tradīcijas aktualizētājs, piedāvājot 20.gs. pirmajai pusei raksturīgā melanholiskā, rezignējošā un arī pašironiskā cilvēka pasaules redzējumu.
J. Ziemeļnieka dzejas pamattēma – mīlestība. Mīlas ilgas, mijoties pa reizei ar hedonisku, pa reizei ar pesimistisku intonāciju, raksturo J. Ziemeļnieka izteikti subjektīvo dzeju. Nezināmās, noslēpumainās sievietes pielūgsme zvaigžņotajās naktīs un alkas pēc tepat līdzās esošās sievietes skūpstiem – tie ir tēli un motīvi, kas caurvij J. Ziemeļnieka dzeju. J. Ziemeļnieka dzejas formas vienkāršība, melodiskums, dialoģiskums un intimitāte noteikusi tās popularitāti dažādu laikmetu un paaudžu lasītāju vidū.
J. Ziemeļnieka stāstiem un skicēm ir mazāka mākslinieciskā vērtība.
J. Ziemeļnieks rakstījis arī humoristiskus dzejoļus un tekstus bērnu grāmatām, kā arī apceres par sev garīgi un poētiski tuviem latviešu rakstniekiem – Aspaziju, F. Bārdu, K. Skalbi u.c.