Jānis Veselis (1896 – 1962)

Spread the love

BIOGRĀFIJA

Rakstnieks. Jānis Veselis dzimis 1896. gadā. Miris 1962. gadā Milvoki, ASV. Apbedīts Riversaidas kapos Kalamazū.
Mācījies Neretas Andreja skolā un Jēkabpils pilsētas skolā. 1915. gadā mobilizēts un pēc militārajām mācībām nosūtīts uz fronti, vēlāk ar pārtraukumiem dienējis Latvijas armijā.
Ar 1921. gadu pievērsies galvenokārt tikai rakstniecībai. Strādājis dažādos periodiskajos izdevumos. Iesaistījies dievturu kustībā. Hitleriskās okupācijas laikā bijis apgāda „Latvju grāmata” redaktors.
1944. gadā devies trimdā uz Vāciju, pēc tam 1950. gadā emigrējis uz Kalamazū ASV, kur strādājis par latviešu grāmatu kolportieri. PEN kluba biedrs.
Saņēmis vairākus apbalvojumus: 1928. gadā – Kultūras fonda prēmiju par romānu „Tīrumu ļaudis”; 1943., 1946. gadā – Kultūras fonda balvu par „Latvju teiksmām”;
1953. gadā – Kultūras fonda balvu par romānu „Viesturs Varapoga”.

J. Veseļa nozīmīgākā daiļrades daļa ir īsās prozas darbi un romāni, kā arī savdabīgajā teiksmas žanrā rakstītie darbi. J. Veseļa literārais mantojums apliecina dažādību un oriģinalitāti atšķirīgu poētisko tēlu un ideju izvēlē. Daiļrades sākumā J. Veseļa īsprozu raksturo ekspresionisma poētika, 20. gadu nogalē romānā „Tīrumu ļaudis” J. Veselis akceptē pozitīvismam raksturīgas idejas par zemes vērtību, Latvijas lauku poetizāciju, harmoniskas un latviskas personības nepieciešamību. Savukārt „Dienas krusts” (1931) uzskatāms par vienu no pirmajiem latviešu modernā romāna reprezentantiem, atgādinot latviešu lasītājam par Dž. Džoisa „Ulisu”. Rakstījis arī mākslinieciski mazāk veiksmīgas lugas un dzeju.
Tulkojis V. Rejmonta darbus „Zemnieki” un „Vampīrs”, Ļ. Tolstoja „Kazakus”, E. Zolā „Abata Murē noziegumu”, F. Dostojevska „Noziegumu un sodu”, senindiešu eposu „Mahābhārata” u.c.

Back to Top