Dzeja

Spread the love

Jau krājumā “Tālas noskaņas zilā vakarā” atrodami gandrīz visi motīvi, kas turpmākajās grāmatās; tāpat – labi izjūtama Raiņa daiļrades pēctecība. Pirmkārt, tā ir saikne ar Aspazijas dzeju: ir Aspazijai raksturīgais romantiskais patoss un “jaunās pasaules” vai “jaunā laika” sludināšana. Bez tam, tāpat kā Aspazijas “Sarkanās puķes”, arī “Tālas noskaņas noskaņas zilā vakarā” veidotas kā kompozicionāls veselums: ir ievaddzejolis, kurā Rainis iezīmē savu došanos trimdā, seko septiņas tematiski un emocionāli viendabīgas nodaļas, kurās atsevišķi motīvi sazarojas un izvēršas, līdz beidzot sasniedz kulmināciju pēdējā, visekspresīvākajā nodaļā ar simbolisko nosaukumu “Priekšpavasars”, ir epilogs. Ir vēlīnas atskaņas no tautiskās atmodas laikiem dzejoļos “Senatne” un “Karaļmeita”, kuros kārtējo reizi apspēlēts klasiskais zaudētās brīvības motīvs – teiksma par nogrimušo pili un kuros tiek akcentēts viens no Raiņa daiļrades centrālajiem simboliem – saule un gaisma. Nodaļā “Piekvēpis gaiss” dominē ironija Veidenbauma garā – par “godīgiem pilsoņiemī, “miera ļaudīm” un “tēvijas mīļotājiem”. Ir virkne sociālkritisku dzejoļu, kurus brīnumainā kārtā izdevās pasargāt no cenzora šķērēm. Ir drūmi, depresīvi dzejoļi nodaļā “Zem vientulības tumšzaļiem spārniem” (“Tā patiesa dzīve bez apsega: / Pelēka, netīra, pūstoša”). Pretstatā tam – mīlas lirika nodaļā “Zelta tvaiks”.

Viens no pazīstamākajiem Raiņa dzejoļiem ir “Pazudušais dēls”, kurā bībeliskais motīvs savdabīgi pārfrāzēts modernisma garā. Proti, pazudušais dēls gan atgriežas tēva mājās, taču ne jau, lai lūgtu piedošanu, – “Nē, nenāk viņš, lai jūgā plecus liektu, – / Viņš nāk kā tiesātājs, lai jūs iz tempļa triektu” (krietni vēlāk tiesāšanas un piedošanas motīvu Rainis izvērsīs traģēdijā “Jāzeps un viņa brāļi”, t. i., pazudušā dēla teiksmas ačgārnajā variantā; taču šaj

Back to Top