16. gadsimta pirmajā pusē un, iespējams, arī 15. gadsimtā pastāvēja ar roku rakstīta literatūra latviešu valodā baznīcas vajadzībām. Tā nav saglabājusies. Pirmais zināmais teksts latviešu valodā – 1507. gada katoļu baznīcas rokasgrāmata Agenda, kurā ar roku ierakstīts tēvreizes teksts. Pirmais zināmais iespiestais teksts latviešu valodā – tēvreizes paraugs – atrodams S. Minstera (Münster) grāmatā Cosmographei (1550). Ir ziņas, ka jau ap 1525. gadu bijušas pirmās latviešu valodā iespiestās grāmatas, taču arī tās nav saglabājušās.
Pirmā līdz mūsdienām saglabājusies grāmata ir 1585. gadā Viļņā iespiestais katoļu katehisms Catechismus Catholicorum. Apjoms – 70 lpp. Grāmatas pamatā ir tolaik populārā vācu jezuīta Petra Kanīzija (Canisius) katehisma teksts. Pastāv uzskats, ka tulkojumu veicis vācu mācītājs E. Tolgsdorfs (1550 – 1620).
1586. gadā Kēnisgsbergā iznāca luterāņu rokasgrāmatas pirmā daļa latviešu valodā Enchiridion, kurā ietilpa M. Lutera katehisms. 1587. gadā sekoja evanģēliju fragmenti Euangelia und Episteln un baznīcas dziesmugrāmata latviešu valodā Nevācu psalmi (Undeucdche Psalmen).
1588. gadā Rīgā nodibinājās pirmā tipogrāfija, kuru vadīja Nikolajs Mollīns. Tipogrāfija lielākoties iespieda tekstus vācu, latīņu un zviedru valodā. Pirmo grāmatu latviešu valodā – luterāņu rokasgrāmatu – izdeva tikai 1615. gadā.
Tolaik garīgo dziesmu teksti latviešu valodā bija burtiski tulkojumi no vācu valodas – bez atskaņām, bez ritma. Būtībā – latviešu valodas specifika tajās iespējas netika izmantotas. Pirmais, kurš mēģināja Rietumeiropas literāro pieredzi transformēt latviešu valodā un rakstīt stilistiski izsmalcinātākus tekstus, bija jezuīts Georgs Elgers (1585 – 1672). Šie teksti apkopoti 1621. gadā iznākušajā grāmatā Garīgas katoļu dziesmas (Geistliche catolische Gesenge). Viņš sastādīja arī poļu-latīņu-latviešu vārdnīcu, kas iznāca jau pēc viņa nāves 1673. gadā. Taču visas