Māris Salējs // Mana politika. -Mana politika. R.: Pētergailis (2001) DZĪVE nevar būt kā esi visa vienāda ikvienā kontinentā pilna pusatvērtiem auseklīšiem kurus vienā dienā neizdzemdēt kaut kas ārprātīgs. to visu redzēt varu nedabiskām acīm apgādāts dvēsele jau brēc pēc pavasara saulē vizuļotas dzeloņdrāts ** ēna pie ēnas šķiet sāku saprast kas notiek naktī kad neapstājas bet saplūst mierīgs un salnains uz saknēm uz acīm uz akām uz mājām – jā mierīgais rudeņa valnis es redzu es novēršos kauns nav man māju ** mana politika ir nelasīt avīzes un skatīties debesīs ar tādu interesi ka pārplīst sirds ** mana pasaule – asfalti pelēkas zvirgzdainas miesas soļu švīksti un pienbalti mākoņi gaisos liesmo bet netici – visādam sacītam piejaukti palsi meli paliec vien adītā jaciņā vējā un kailiem ceļiem un tomēr – ja staigāsi taciņas saltajā vakarā vēlāk pieņem ka sacītā atziņa kādu minūti kvēlos ** MINIATŪRA ziema nāk virsū dievs bēg prom bet zēns ēd ķiršus no koka nost sarkanas ogas – viens un tas pats – maza roka pie ogas klāt sarkana sula un kaut kas vēl kutina mēli: ēd vien dēls dieva vārdi re – projām bēg ziema nāk virsū ogas tik deg ** lūk mēs tējas smaržu jūtam atplūstam no dienvidiem tur kur spuldze mirdz un plītīs virmo gāzes liesmiņa tas ir pavasara priekšvēstnesis zvaigžņu piebirušām ķešām stāvu es pie vaļā loga un noguris lobu domu zibšņus no acīm un saprāta apaļās virsas līdz redzu debesis atkal ir pušu un tējas smaržas gluži kā plūsmiņas nes kukaiņus gružus un zilganas vabolītes uz vasaras pusi ** tu mani jocīgi saķer ar tukšumu. lapa beidzas aiz tās seko lauks melnu jūklīšu un visādu robežu švīkas tik rokas reizumis paplātās grasoties lidot bet pēc tam filmiņa pārtrūkst vēl paliek kadri tos rītam (c) Par autortiesībam interesēties Latvijas Literatūras centrā (LLC) vai Latvijas Autortiesību aģentūrā (AKKA/LAA )