Māris Salējs // Mana politika.

-Mana politika. R.: Pētergailis (2001)

DZĪVE

nevar būt kā esi visa
vienāda ikvienā kontinentā
pilna pusatvērtiem auseklīšiem
kurus vienā dienā neizdzemdēt

kaut kas ārprātīgs. to visu redzēt varu
nedabiskām acīm apgādāts

dvēsele jau brēc pēc pavasara
saulē vizuļotas dzeloņdrāts


**
ēna pie
ēnas šķiet sāku saprast
kas notiek naktī kad neapstājas
bet saplūst mierīgs un salnains
uz saknēm uz acīm uz akām
uz mājām – jā mierīgais rudeņa
valnis

es redzu
es novēršos
kauns
nav man māju


**
mana politika ir
nelasīt avīzes
un skatīties debesīs
ar tādu interesi
ka pārplīst sirds


**
mana pasaule – asfalti
pelēkas zvirgzdainas miesas
soļu švīksti un pienbalti
mākoņi gaisos liesmo

bet netici – visādam sacītam
piejaukti palsi meli
paliec vien adītā jaciņā
vējā un kailiem ceļiem

un tomēr – ja staigāsi taciņas
saltajā vakarā vēlāk
pieņem ka sacītā atziņa
kādu minūti kvēlos


**
MINIATŪRA

ziema nāk virsū
dievs bēg prom
bet zēns ēd ķiršus
no koka nost

sarkanas ogas
– viens un tas pats –
maza roka
pie ogas klāt

sarkana sula
un kaut kas vēl
kutina mēli:
ēd vien dēls

dieva vārdi
re – projām bēg
ziema nāk virsū
ogas tik deg


**
lūk mēs tējas smaržu jūtam
atplūstam no dienvidiem
tur kur spuldze mirdz un plītīs
virmo gāzes liesmiņa

tas ir pavasara priekšvēstnesis
zvaigžņu piebirušām ķešām
stāvu es pie vaļā loga
un noguris lobu domu zibšņus
no acīm un saprāta apaļās virsas

līdz redzu debesis atkal ir pušu
un tējas smaržas gluži kā plūsmiņas
nes kukaiņus gružus un zilganas
vabolītes uz vasaras pusi


**
tu mani jocīgi saķer
ar tukšumu. lapa beidzas
aiz tās seko lauks melnu jūklīšu
un visādu robežu švīkas

tik rokas reizumis
paplātās grasoties lidot

bet pēc tam filmiņa pārtrūkst
vēl paliek kadri
tos rītam



(c) Par autortiesībam interesēties Latvijas Literatūras centrā (LLC) vai Latvijas Autortiesību aģentūrā (AKKA/LAA )